Sargs.lv podkāsts ”Droši ir zināt!”

Civilās aizsardzības sistēmas gatavība X stundai: VUGD skatījums

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir vadošais dienests, kas koordinē efektīvas civilās aizsardzības sistēmas izveidi valstī.
Kopš 2022. gada 24. februāra piedzīvotā visaptverošā agresorvalsts Krievijas iebrukuma Ukrainā, attieksme pret līdz šim sabiedrībā visai formāli uztvertajiem civilās aizsardzības jautājumiem krasi mainījās. Pēc daudzu gadu pauzes par civilās aizsardzības centrālo jautājumu kļuva ne tikai rīcība dabas katastrofu vai tehnogēnu nelaimju gadījumā, bet arī iedzīvotāju aizsardzība un apgāde kara gadījumā.
Jaunos izaicinājumus nācās pēkšņi risināt gan VUGD speciālistiem, izstrādājot vadlīnijas iedzīvotāju aizsardzībai pret dažādu tipu ieročiem, gan pašvaldībām – liekot tām notraust putekļus no saviem civilās aizsardzības plāniem, kā arī apzināt vietas, kuras kara gadījumā iespējams pārveidot par patversmēm. Savi – ne mazāk svarīgi uzdevumi šajā procesā ir arī ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Kādi, par to portāla “Sargs.lv” podkāstu ciklā “Droši ir zināt” stāsta VUGD priekšnieka vietnieks pulkvedis Ivars Nakurts.

Vai policija ir gatava valsts aizsargāšanai X stundā?

Jaunajā, 2023. gadā pieņemtajā Valsts aizsardzības koncepcijā definēts, ka Latvijas valsts aizsardzība un neatkarības nosargāšana ir visas sabiedrības kopīga atbildība, kas tiek īstenota no individuālā līdz valstiskajam līmenim.
Dzīvē šis princips jau no 2019. gada tiek īstenots kā visaptveroša valsts aizsardzība, kas ir viens no četriem mūsu galvenajiem valsts aizsardzības elementiem līdzās NBS, NATO un starptautiskajai sadarbībai.
Šis ir astotais "Droši ir zināt" ieraksts, kas veltīts visaptverošai valsts aizsardzībai, un šoreiz uzmanības centrā ir mūsu policistu gatavība potenciālajai X stundai. Tāpēc pie mums šodien viesojas Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.

Izaicinājumi un mācības X stundai: Jēkabpils pieredze

Jaunajā, 2023. gadā pieņemtajā Valsts aizsardzības koncepcijā definēts, ka Latvijas valsts aizsardzība un neatkarības nosargāšana ir visas sabiedrības kopīga atbildība, kas tiek īstenota no individuālā līdz valstiskajam līmenim.
Dzīvē šis princips jau no 2019. gada tiek īstenots kā visaptveroša valsts aizsardzība, kas ir viens no četriem mūsu galvenajiem valsts aizsardzības elementiem līdzās NBS, NATO un starptautiskajai sadarbībai.
Šis ir septītais "Droši ir zināt" ieraksts, kas veltīts visaptverošai valsts aizsardzībai, un šoreiz spriedīsim par Jēkabpils novada pieredzi civilās aizsardzības jomā, fokusējoties uz sāpīgām, taču nešaubīgi vērtīgām mācībām, ko pilsēta guva 2023. gada sākumā notikušo plūdu laikā. Par to sarunājamies ar Jēkabpils novada domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini.

Izaicinājumi un mācības X stundai: Siguldas pieredze

Jaunajā, 2023. gadā pieņemtajā Valsts aizsardzības koncepcijā definēts, ka Latvijas valsts aizsardzība un neatkarības nosargāšana ir visas sabiedrības kopīga atbildība, kas tiek īstenota no individuālā līdz valstiskajam līmenim.
Dzīvē šis princips jau no 2019. gada tiek īstenots kā visaptveroša valsts aizsardzība, kas ir viens no četriem mūsu galvenajiem valsts aizsardzības elementiem līdzās NBS, NATO un starptautiskajai sadarbībai.
Šis ir sestais "Droši ir zināt" ieraksts, kas veltīts visaptverošai valsts aizsardzībai, un šoreiz spriedīsim par Siguldas novada pieredzi civilās aizsardzības jomā, pievēršot uzmanību tā veiksmīgajiem risinājumiem savu iedzīvotāju informēšanā par rīcību X stundā.
Par to sarunājamies ar Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājas vietnieku Kristapu Zaļo.

Kas ir kaujā cietušo taktiskā medicīniskā aprūpe un kāpēc to nevar pielietot civilajā dzīvē?

Gan karš Ukrainā, gan citi militārie konflikti ir parādījuši, ka medicīniskās aprūpes nodrošināšana ir teju tikpat svarīga kā kaujas spējas. Karavīram ir svarīgi apzināties, kas nepieciešamības gadījumā tam tiks sniegta atbilstoša medicīniskā palīdzība, tomēr kaujās gūtie ievainojumi atšķiras no tiem, ar ko ikdienā saskaras civilie mediķi.
Tāpēc NBS ir ieviests TCCC jeb kaujā cietušo taktiskās medicīniskās aprūpes kurss (Tactical Combat Casualty Care), kura ietvaros bruņoto spēku personāls iegūst specifiskas prasmes sniegt palīdzību kaujas laukā. Par to, kā ir veidots šis kurss un kāpēc tajā apgūtās zināšanas īsti nav iespējams izmantot civilajā dzīvē, šajā podkāsta "Droši ir zināt" epizodē runāsim ir NBS mediķi štāba virsseržanti Karlīni Lapiņu.

Izaicinājumi un mācības X stundai: Rīgas pieredze

Jaunajā, 2023. gadā pieņemtajā Valsts aizsardzības koncepcijā definēts, ka Latvijas valsts aizsardzība un neatkarības nosargāšana ir visas sabiedrības kopīga atbildība, kas tiek īstenota no individuālā līdz valstiskajam līmenim.
Dzīvē šis princips jau no 2019. gada tiek īstenots kā visaptveroša valsts aizsardzība, kas ir viens no četriem mūsu galvenajiem valsts aizsardzības elementiem līdzās NBS, NATO un starptautiskajai sadarbībai.
Šis ir piektais "Droši ir zināt" ieraksts, kas veltīts visaptverošai valsts aizsardzībai, un šoreiz spriedīsim par Latvijas galvaspilsētas Rīgas pieredzi civilās aizsardzības jomā un daudzajiem izaicinājumiem tās iedzīvotāju aizsardzībā. Par to sarunājāmies ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītāju Gintu Reinsonu. Jāpiebilst, ka ieraksts tapis vēl pirms jaunā Rīgas civilās aizsardzības plāna pieņemšanas, kas notika 2024. gada 27. martā. 

Kā Krievijas iebrukums Ukrainā ir mainījis mūsu priekšstatus par karu

Jau kopš 2022. gada, kad Krievija uzsāka savu liela mērogu invāziju Ukrainā, kā atsauces punkts militāro darbību raksturošanai izmantoti lielie 20. gs. kari – Pirmais un Otrais pasaules karš. Vispirms tas bija Krievijas neveiksmīgais “zibenskarš” ar mēģinājumu ieņemt Kijivu trīs dienās, pēc tam sekoja krievu armijas taktika izmantot tā dēvēto “lielgabalu gaļu” jeb lielas karavīru masas, ko sūtīja un turpina sūtīt viļņveida uzbrukumos.
Nesen tam pievienojās arī kopš Pirmā pasaules kara laikiem bēdīgi slavenais “pozīciju karš” – šādi nu jau bijušais Ukrainas armijas virspavēlnieks ģenerālis Valerijs Zalužnijs raksturoja situāciju frontē šī gada sākumā.
Vai līdz šim lielākais 21. gs. militārais konflikts tik tiešām ved pasauli atpakaļ vairāk nekā 100 gadus senā pagātnē, vai arī tomēr karš Ukrainā ir spējis mainīt to, ko mēs saprotam ar vārdu savienojumu “mūsdienu karš”, podkāstā "Droši ir zināt" skaidrosim kopā ar Latvijas Kara muzeja Ieroču un militārās tehnikas nodaļas vadītāju Daini Poziņu.

Kā Latvijas pašvaldības redz savu iesaisti valsts aizsardzībā?

Jaunajā, 2023. gadā pieņemtajā Valsts aizsardzības koncepcijā definēts, ka Latvijas valsts aizsardzība un neatkarības nosargāšana ir visas sabiedrības kopīga atbildība, kas tiek īstenota no individuālā līdz valstiskajam līmenim.
Dzīvē šis princips jau no 2019. gada tiek īstenots kā visaptveroša valsts aizsardzība, kas ir viens no četriem mūsu galvenajiem valsts aizsardzības elementiem līdzās NBS, NATO un starptautiskajai sadarbībai.
Šis ir ceturtais "Droši ir zināt" ieraksts, kas veltīts visaptverošai valsts aizsardzībai, un šoreiz centīsimies saprast, vai Latvijas pašvaldības apzinās, ko sabiedrība sagaida no tām X stundā, un ir gatavas sniegt savu iesaisti valsts aizsardzībā. Lai to skaidrotu, pie mums viesojas Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš.

Vai šobrīd piedzīvojam dronu evolūciju vai revolūciju?

Bezpilota lidaparāti jeb droni gan civilajā, gan militārajā jomā nav jaunums, taču Krievijas aizsāktais pilna mēroga karš Ukrainā, ir pierādījis, ka to izmantošanas apjoms un mērķis nākotnē tikai palielināsies.
Līdz šim dažāda veida kaujas bezpilota lidaparāti, piemēram, “Bayraktar” un “Switchblade” ir veiksmīgi pierādījuši sevi reālās kaujās, taču to izgatavošanas izmaksas ir salīdzinoši lielas. Lētāku alternatīvu, proti, “Shahed” dronus ražo krievu okupantus atbalstošā Irāna, kas licis arī citām valstīm domāt par masveida lētāku dronu ražošanu.
Šobrīd Ukrainā jau var novērot pat civilos dronus, kas pārveidoti tā, lai spētu virs ienaidnieka nomest sprāgstvielas vai pašeksplodēties saskarsmē ar pretinieku.
Šajā "Droši ir zināt" ierakstā sarunāsimies ar NBS Gaisa spēku Mācību centra komandieri majoru Modri Kairišu, lai noskaidrotu vairāk par dronu lomu un potenciālu mūsdienu karadarbībā.

Vai Latvijas darba devēji ir gatavi X stundai?

Jaunajā, 2023. gadā pieņemtajā Valsts aizsardzības koncepcijā definēts, ka Latvijas valsts aizsardzība un neatkarības nosargāšana ir visas sabiedrības kopīga atbildība, kas tiek īstenota no individuālā līdz valstiskajam līmenim.
Dzīvē šis princips jau no 2019. gada tiek īstenots kā visaptveroša valsts aizsardzība, kas ir viens no četriem mūsu galvenajiem valsts aizsardzības elementiem līdzās NBS, NATO un starptautiskajai sadarbībai.
Šis ir trešais "Droši ir zināt" ieraksts, kas veltīts visaptverošai valsts aizsardzībai, un šoreiz centīsimies saprast, kādā apmērā Latvijas uzņēmēji jūtas gatavi potenciālajai X stundai, cik daudz viņi ir gatavi nodrošināt paši un ko sagaida no valsts puses. Lai to skaidrotu, pie mums viesojas Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un uzņēmējs Andris Bite.